Mākslīgā sauļošanās…

Kaut kad nesen savā mini blogā jau ierakstīju, ka došos pavisam drīz sauļoties uz solāriju, pirmo reizi savā mūžā (katram pienāk pirmā reize).

Tātad šodien biju salonā pludmale.lv, tātad par pirmajiem iespaidiem…

No sākuma biju mazliet satraukts, jo kā nekā pirmā reize, neko no tām lietām nesapratu. Māsai tieši šajā salonā ir atlaižu karte, so man mazliet paveicās ar atbalstu, jo māsa strādā blakus tam salonam un normāli sanāca aiziet ne vienam, jo sanāca arī draudzeni paķert līdzi, lai nebūtu man garlaicīgi.

Pirmie iespaidi ieraugot to agregātu, kur man būs jāguļ bija tīri ok. Izģērbos, iesmērējos ar krēmu un aidā iekšā… Start podziņa un viss notiek. No sākuma mazliet nobijos, no tā gaisa kas pūta virsū… Bet pēc tam man viņš patika, jo es iedomājos, ka atrados karstā vasaras dienā jūrmalas pludmalē, spīd spaule un ir silts vējšs. Tik ļoti labi atslābinājos…

Pēc solārija sapratu – es tur došos bieži, vismaz 2-3 reizes nedēļā, pirmkāt iegūšu sejai nepieciešamos vitamīnus, otrkārt kārtīgi relaksēšos un trešais protams ir solārija pamat ideja – iedegums. Jābut tak uz vasaru mazliet brūnam.

Starpcitu apkalpošana šajā salonā bija ļoti jauka un visu ļoti labi apskaidroja + beigās apvaicājās, kā patika…

draugiem.lv par “pavasari” :D

Es protams saprotu, ka tas ir jauki, tā saulīte ir tīri smuka, bet kur tad ir pats pavasaris? Vai par pavasari divus gadus pēc kārtas sauc – pļuru un netīras  ielas? Bet nu jā, kas officiāli, tas officiāli – būtu jau pavisam jauki, ja pēc tam divām dienām notiktu pasaules brīnums un te pēkšņi Latvija pārvērstos par saules ieņemtu pilsētu… Bet sapņot man ir apnicis.

Labāk nedomāt par to, aiziet uzcept sev kartupeļus un iegrimt domās par to, kāds būs mans rītdienas pirmais apmeklējums uz solāriju. Starpcitu sākšu iet uz solāriju, jo ādai trūkst mazliet vitamīnu un kosmoteloģe man to ieteica.

Starpcitu runājot par solāriju, agrāk (laikam arī vēljoprojām, neesmu tā īsti informēts), bija Rīgā uz mūkusalas ielas bija ūdens atrakciju parks – “Akvalande” un es sīks būdams uz turieni bieži gāju, jo māte vienā no tās firmas veikaliem bija vadītāja, so dabūja man katru wēkendu ielūgumus. Tas bija tad, kad nekāds līvu akvaparks vēl nebija, bija tikai NEMO un vēl daži mazi baseiniņi. Tātad, atcerējos ka Akvalandē bija sauļošanās zona, ar tām speciālajām lampām – tad nu tur man pirmo reizi sanāca tā mākslīgi pasauļoties. Bet nu es stipri šaubos, ka tās lampiņas deva kaut kādu effektu, drīzāk tā bija vietiņa cilvēkiem kur relaksēties un izbaudīt siltuma priekus, iedomājoties, ka atrodamies super kūrortā. Pheh.

Ehh, toreiz vēl tur teritorejā bija Firmas darbieniku kafūzis, kur viņi gatavoja ēst, kā kafūzī, tikai bez peļņas. Pietrūkst man to laiku, kad milzīga frī kartupeļu porcija maksāja divdesmit santīmus un maizes zupa 40 santīmus. Tie abi bija mani iemīļotākie ēdieni toreiz. Pheh, sanāca par latu pieēsties tā, ka ilgi negribējās. A tagad ko tu par latu paēdīsi? Pat frī porcija normāla nesanāks. Bet nu jā… tas bija sen, kāds 2002-2003 gads..

Tā, bļāviens, kas notiek!?

Kādā sakarā atkal snieg sniegs? Esmu mazliet sašutis, te tev nu bija pavasarītis bļe! Tādās situācijās es privātmājas vietā gribu dzīvokli un teikt sētniekam labrīt, kad viņš tīra sniegu :(

Bet tas nav pieklājīgi ir 17. Marts un snieg sniegs. Ehh, es jau vakar dodoties mājās pie sevis prātoju – “o kruta, sniegs gandrīz jau visur nokusisis, beidzot vairs nebūs un vasara pamazām varēs sākties”. A figu bļin!

Papildināts: Starpcitu, es nemaz nedrīkstu sūdzēties, jo intereses pēc palasīju, kas pagājušo gadu darijās ap šo laiku – uz uzdūros uz to, ka 26. martā normāli ārdās sniegs.

Nozagta nakts.

Kwīkzāk! Ir jau pulkstens četri naktī un tikai tagad es saprotu, ka nakts jau ir teju vai galā. Sen nebija tā gadījies aizsēdēties un paskatoties pulkstenī pamanīt, ka nu jau tuliņ būs klāt rīts. Bet ir taču “krīze”, ir jādara visādas muļķības, tiesa gan tas ar ko es šonakt nodarbojos ir kaut kas netipiski slims priekš manis.

Taisīju vienu jaunu web projektu kuru veiksmīgi arī pa nakti uzcepu un tagad esmu apmierināts ar paveikto (kārtējais projekts kuram atsauci es nevaru likt uz sevi…).

Bet ja godīgi man nepatīk naktis pavadīt nomodā, vairs nē.. jo no rītiem ir neiespējami gulēt, trokšnu ir pārāk daudz apkārt un tas mani nogalina. Vienīgais kas tagad atliek ir aiziet uzpīpēt, neko nedomāt un vienkārši atlūzt savā jaukajā gultā.

Normāls joks :)

Koknesē notverts 21 gadu vecs vietējais iedzīvotājs, kurš, iespējams, ilgāku laiku terorizēja veikala “Volta” īpašniekus. Vīrieti aizturēja Kokneses pašvaldības policists Dainis Ginters.

“Staburaga” policijas ziņu slejā jau ilgāku laiku varēja lasīt par izsistiem logu un durvju stikliem veikalam “Volta” Koknesē, taču vainīgo tā arī neizdevās aizturēt. Šajā pat laikā papildus dežūras veica arī Aizkraukles rajona policijas pārvaldes inspektori, taču bez rezultātiem.— Pie manis vērsās veikala “Volta” īpašniece un lūdza palīdzību, — saka Kokneses pašvaldības policijas priekšnieks Dainis Ginters. — Vairākas naktis dežurēju Kokneses ielās, taču noskaidrot vainīgo neizdevās. Tāpēc nolēmu turpmāk dežurēt veikala telpās.

Naktī kāds vīrietis pienāca pie veikala un logā iemeta ķieģeli. Vēl pēc mirkļa viņš jau bija veikalā un traucās pie kases un alkoholisko dzērienu plauktiem. Tur viņu arī sagrābu.

Zaglis bija tā pārbijies un izbrīnīts, ka no uztraukuma viņam acīs sariesās asaras. Tajā mirklī man viņa pat kļuva žēl. Aizturēto nodevu Valsts policijas darbiniekiem, sākts kriminālprocess. Policija līgusi noteikt tiesai aizturētajam drošības līdzekli — apcietinājumu.

Žēl, ka čalim iedeva drošības līdzekli – apcietinājumu, tur viņš manuprāt lies vēl lielākas asaras. Bet tas ir fenomens, vairākas reizes pēc kārtas apzagt vienu un to pašu veikalu, pilnīgi tā ka tur pat jāliek cilvēku dežūrēt lai viņu notvertu. Domāju džekiņam sods būs diezgan spēcīgs, jo tā ir epizodiska zādzība.

Par šito ūpi atradu tvnet’ā.