The Prodigy jaunais albums!

Genre…………….: Electronic
Source……………: CD
Year……………..: 2009
Ripper……………: EAC (Secure mode) / LAME 3.92 & Asus CD-S520
Codec…………….: FhG
Version…………..: MPEG 1 Layer III
Quality…………..: Insane, (avg. bitrate: 320kbps)
Channels………….: Stereo / 44100 hz
Tags……………..: , ID3 v2.2

Tracklisting

01. (00:03:27) The Prodigy – Colours
02. (00:04:55) The Prodigy – Invaders Must Die
03. (00:02:14) The Prodigy – Omen Reprise
04. (00:03:36) The Prodigy – Omen
05. (00:04:05) The Prodigy – Piranha
06. (00:04:24) The Prodigy – Run With The Wolves
07. (00:05:25) The Prodigy – Stand Up
08. (00:03:39) The Prodigy – Take Me To The Hospital
09. (00:04:08) The Prodigy – Thunder
10. (00:05:12) The Prodigy – Warriors Dance
11. (00:04:49) The Prodigy – World’s On Fire

Tātad šis nu lūk ir jaunais grupas “The Prodigy” albums. Tikko var teikt pabeidzu viņu klausīties un varu pateikt, ka šoreiz prodigy atkal smuki ir pārsteiguši un šis albūms manuprāt ir izdevies daudz labāks, nekā iepriekšējais. Dažas dziesmas par ir ļoti, ļoti “spēcīgas” un gribas klausīties vairākas reizes pēc kārtas. Vispār man ir paties prieks, ka prodigy turpina, neapstājas un paliek klausāmi :)

Starpcitu esmu bijis arī uz viņu koncertu šeit pat Rīgā divus gadus atpakaļ. Cik atceros koncerts sākās pulkstens sešos vakarā (tā bija vasara), bet mēs ar draugiem tur bijām jau ap 12 un bijām pirmie pie ieejas. Līdzi mums bija saliekamie krēsli, dzeramais, rijamais (visādi čipsi utt.), sēdējām čilojām un gaidijām kad tiksim iekšā un izbaudīsim. Gaidot vakaru, kad laiž iekšā pat paspējām vienu reizi pasūtīt picu, kuru mums pieveda pie pašas halles, tas bija jautri – paēdām, pacienājām apsargu ar kuru jau pirms kāda laika bijām sākuši sarunas un tīri normāli rēcām kopā. Tikkām iekšā vieni no pirmajiem, bez īpašām pārbaudēm, uzreiz skrējām pie skatuves ieņēmām vietu tieši pirmajā rindā pie pāšas skatuves un gaidijām kad nāks leģendas. Starpcitu pirms koncerta stāvot man ļoti vajadzēja čurāt, domāju – nu nē uz wc es neiešu atpakaļ vairs noteikti netiktu uz pirmo rindu. So domāju ja nu kas čurāšu biksēs. Bet kad sākās koncerts un pēc iesildāmās grupas parādijās prodigy es kaut kā aizmirsu par čurāšanu un vienkārši izbaudīju mūziku ārdoties. Cilvēku bija daudz, visa zāle lēkāja – viss bija iespaidīgi. Tas viennozīmīgi bija labākais koncerts uz kādu es esmu bijis. Vienmēr paliks atmiņā – gaidīšana, pica, sarunas ar apsardzes darbinieku un protams pats labākais – koncerts.